Alkohola lietošana

Pat neiedziļinoties alkohola lietošanas skaitliskajos aspektos, par alkohola patēriņu tiek runāts daudz, un daudz no teiktā ir arī viedi vārdi. Atcerēsimies, ka alkohols ir sastopams noteiktu zāļu sastāvā (bez tā nevar), arī atsevišķi ēdieni tiek gatavoti, izmantojot alkoholu. Tomēr alkohola negatīvie aspekti ietekmē uzskatus par šo produktu, un pārsvarā tie patiešām ir noliedzoši.

Alkohola izraisītās slimības nenoliedzami skaita ziņā ieņem vienu no augstākajām vietām pasaulē. Nenosodot alkohola lietotājus, kuri patērē to saprātīgos daudzumos, prātā jāpatur arī grādīgo dzērienu sliktā ietekme. Ģimene, kas saskārusies ar alkohola izraisītām problēmām, nav atraujama no procesa, kam jāsekmē konkrētās personas ārstēšanās, jo ir ierauta neapskaužamā līdzatkarībā. Tas, ka dēļ alkohola tiek kavēts darbs, ir liels posts ne vien mājiniekiem, bet visai tautsaimniecībai kopumā. Uzņēmuma vadītāji, sastopoties ar dzeršanas kaiti pie saviem padotajiem, kādu laiku varbūt iztur it kā cilvēciski saprotamās vainas, tomēr laika gaitā šāds darbinieks izrādās neefektīvs un diemžēl nederīgs darbam. Alkohola reibumā izraisītas auto avārijas rada satraucošu statistiku par mūsu drošību uz ceļiem, jo cietušie ne vienmēr ir tikai paši lietotāji.

Pasaules Veselības organizācija atzinusi, ka galvenie darbības virzieni alkohola patēriņa ierobežošanā ir akcīzes nodokļa palielināšana, alkohola tirdzniecības laika jeb pieejamības samazināšana un reklāmas apjomu pazemināšana. Kā piemērs tiek minēta Somijas pieredze, kur 2002. gadā tika samazināts akcīzes nodoklis alkoholam, taču alkoholiskie dzērieni kļuva pieejamāki, līdz ar to auga alkohola izraisīto nāves gadījumu skaits. Rezultātā valsts atkal atgriezās pie augstākiem nodokļiem.

Tiesa, ja alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, tā pārdošanu var ierobežot nakts stundās, kā arī kāpināt cenu. Salīdzinot ar cigarešu cenas pieaugumu, augstākas alkohola cenas neizraisa tik lielus protestus – vismaz ikdienā ir maz dzirdētu žēlabainu stāstu par spirtoto dzērienu cenu pieaugšanu. Smēķētāju tomēr mūsu sabiedrībā ir vairāk nekā zvērinātu alkohola patērētāju. Steigšanās uz veikalu nakts vidū, ja ballītē pietrūcis dzērienu, nav iespējama. Domājams, arī tas rada mazāku alkohola lietošanas tieksmi, jo produkts nav pieejams, kad un kur vien gribam.

Reti sastopams kāds alkohola cienītājs, kurš nebūtu cietis no alkohola pārdozēšanas vai sliktas kvalitātes dzērieniem. Tā dēvētās paģiras pēc alkohola, iespējams, attur arī dažu labu potenciālo dzērēju no turpmākām nepatikšanām. Tādējādi var sacīt, ka alkohols pats sargā mūs no tā pārmērīgām devām. Taču – kā pielietot nekvalitatīva alkohola sniegtās mācības? Mēs taču nevaram vēlēties, lai mūsu galdā nokļūtu aizdomīgi dzērieni, kuri mūs izmācītu uz ilgāku laiku nedzert kādas markas grādīgos dzērienus.

www.worldatlas.com min pasaulē lielākās alkohola patērētāju valstis pēc to saraksta dilstošā secībā. Mans pārsteigums bija neviltots, ieraugot pirmajā vietā Igauniju, kas ir „vadošā” valsts tīrāalkohola pārdošanas ziņā uz vienu iedzīvotāju. Tai seko Baltkrievija un Lietuva. Tā vien gribas šos datus apstrīdēt, taču saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ziņām, 2010. gadā Igaunija atradusies 6. vietā. Jātic vien būs.

Pilnīgi pretējā pusē ir valstis, kurās alkohola pārdošana ir nelegāla. Piemēram, Bangladešā alkoholu nedrīkst lietot šīs valsts iedzīvotāji musulmaņi. Lai gan iebraucējiem atļauts patērēt alkoholu privātās zonās, tā pārdošana ir aizliegta, atstājot vien dažas tūristiem paredzētas vietas (viesnīcas, kafejnīcas un bāri), kur to var iegādāties valstī mītošie nemusulmaņi un tās ciemiņi. Tāpat Brunejā alkohola tirdzniecība ir aizliegta. Vienam pieaugušam iebraucējiem atļauts ievest 2 pudeles stipro dzērienu un 12 alus pudeles, kuras jāuzrāda muitas zonā. Alkoholu atļauts lietot tikai privātās telpās.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *